Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi -
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!

Saule dienu dienā spīd
Bērni dienu dienā nāk
Saules stars kas dienu ēnā
Apspīd visu pasauli
Un kas dienu dienā būs
Laimīgs visu laiku.

Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.

Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk,
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk.
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo jaukākais vārdiņš ir šūpulī celts.

Ziemassvētku vakars klāt, atkal zemi sedz;
Baltā sniegpārsliņa laukus apsedz,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst,
Tur jau tālumā, baltā sniegpārsliņa klīst.

Pasniedz savas rokas pretī,
Raupjās saujās sauli sniedz
Un ar savu gaišo smaidu,
Vēlreiz kā bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!