Šeku reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā šampis, zacenīte,
Līdzās smuka Sniegbaltīte!

Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa.

Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Es gribu pacelt acis
Un klusu pateikties,
Par jauno, skaisto dienu,
Ko dāvājis man Dievs.

Un solījumu siltu
Es viņam gribu dot,
Ar tīru, skaistu sirdi
Šo dienu nodzīvot.

Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Pažarnieki brauc.
S*di nu būs tev un man,
Visi bomži sauc.

Balti sniegi sasniguši
Rūķiem snurķi nosaluši
Ejam bērni pikoties
Un pa sniegu draiskoties.

Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk,
Kas daiļu, gaišu pasauli radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Jo - ja tā visa nebūtu, vai justu tad mums sirds?

Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Tev laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.

Zvanu skaņas virmo gaisā
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķiers
Atkal man uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķiers
Atkal man šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts!

Treknu zosi, cūkas speķi,
naudas pilnu garo zeķji,
Līiksmu prātu, jautru dzīvi,
Ziemassvētkus sagaidot!