No Tavas rokas pat akmens ir maize,
Purva rāva salda kā medus.
Es ar Tevi varu dzīvot bez zvaigznēm -
Divi ugunīs, divi ledos.

Mīla ar mīlu, kad satiekas, -
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiņiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot
Pa nepazīstamu ceļu.

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.

Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl!
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl!

Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos!

Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.

Lai jūsu laulību gredzenos ir tāds maģisks spēks,
Kā 12 mēnešu riņķim, kas līdzsvaro katru gadu
Un novēlu jūsu laulības dzīvē:

Janvāra mērķus un sapņus;
Februāra mīlestību un kaisli;
Marta uzplaukumu un atvērtību;
Aprīļa jokus un jautrību;
Maija prieku un vieglumu;
Jūnija līksmību un aizraušanos;
Jūlija siltumu un krāšņumu;
Augusta ražību un dāsnumu;
Septembra gudrību un zinības;
Oktobra nosvērtību un pārdomas;
Novembra stingrību un patriotiskumu;
Decembra sisrsnību un ģimenes mīlestību.

Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.

Lai ceļš, ko ejat jūs, pret kalnu nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā, lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!

Mīlestībā tāds ir likums:
Visu ņem un visu dod.
Liels un augsts ir tāda tikums,
Kas patiesi mīlēt prot.

\Jēkabs Janševskis\

Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!

Mīla nebīstas ērkšķu, kas duras,
Ērkšķi ir mīlai uzvaras vainags.
Mūžam tā zaļa, mūžam tā jauna
Zvaigznes kaisās, kur viņa staigā.

\Aspazija\

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi,
Pie bagāta kāzu galda!
Lai netrūka maize, sāls,
Jauniem mūžu dzīvojot!

Nu radi, draugi glāzes celsim
Par viņu abu laimi dzersim!
Lai viss visapkārt priekā virmo
Līdz dibenam dzer glāzi pirmo!

Ūdeni no vienas akas smelt,
Rūpju nastu tikai kopā celt,
Pažēlot, kad ēna ceļā krīt,
Riecienu pa diviem sadalīt.
Savu dzimtu tālu daudzināt,
Krietnas atvasītes audzināt,
Turēt godā mājas tikumus,
Senču gudrības un likumus!
Vienmēr censties otram vairāk dot,
Labos darbos sevi izsakot.
Mīlestības bite vienmēr dūks,
Medus ja līdz rieta stundai vēlai
Jūsu dvēselēs tai nepietrūks.

/K. Apškrūma/

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu laipa mums zem kājām zied,
Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet.

/ Ā. Elksne /