Vēl Tev gadi dzīves galotnē
Par spīti vējam pacelties grib augstāk,
Vēl viss Tev priekšā šajā pasaulē,
Vēl varavīksni turi savā plaukstā!

Daudz darbiņi padarīti,
Daudz solīši iztecēti:
Lai nu mīļā Zemes māte
Pārklāj savu seģenīti.

Pārtrūka stīga, apklusa dziesma,
Apdzisa zvaigznes, saira sapņi.
Viss tas notika pēkšņi un strauji.
Pielijis sāpju un asaru trauks.

Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu -
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas ...
To maigumu jūtot, ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā, māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!

Dod Dieviņi man šai naktī

Skaistu laimes pakaviņu,

Lai es varu zirga gadu

Mīlestībā nodzīvot!

Debesu velvei piekalts,
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo -
Dvēselē miers.

Dari mani mīļais Jēzu
It kā saules stariņu,
Lai es apkārtnē un mājā
Gaiši, gaiši spīdētu
Dari tā kā baltu ziedu
Manu mazo sirsniņu
Lai kā putniņš dziedāt spētu
Tevim savu dziesmiņu!
Tev es savas bērnu dienas
Dārgais Jēzu gribu dot
Jo Tu vienīgais, kas vari
Prieku nest un laimi dot.