Lai piepildās visi tie sapņi,
Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti.
Kā bērnības rakstainie dūraiņi -
Mīļākie, siltākie, vienīgie.

Vai jūs pilī dienas vadāt
Vai kā nabags būcenī,
Lai ikvienam Cūkas gadā
Būtu sava Cūcene!

Lai Ziemassvētku gaišums sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
Un lai no egļu svecītes kaut vienas
Simts dienu sirdī uzmirdz savādāk!

Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti Tu,
Bet es zinu, ka mīlu Tevi
Un to no Tevis neslēpšu!

Kad manī mostas dižais senču gars,
Es, cirvi ņēmis, dziļi mežā brienu,
Lai, laimes pildīts, atkal lūkotu
Sev ikgadējo egleskoku vienu.
No rīta acis veru, un - ak vai,
Mans senču gars jau atkal mani āzē:
Stāv istabvidū suņuburkšķis baiss,
Ko nocirtis es laikam kaimiņdārzā ...

Ir atkal Ziemassvētki, aiz rūtīm klusi snieg,
Tā liekas: līdz pat sirdij būs sniegā jāiestieg,
Tā liekas – visas bēdas šīs pārslas atņemt spēs,
Šķiet – ceļā puteņainā vēl satiksimies mēs.

Sveicu Tevi dzimumdienā,
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu Tevi kvēli sveikt,
Un daudz laimes jautri teikt.