Novēlu Tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!

Lai Ziemassvētku gaišums sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
Un lai no egļu svecītes kaut vienas
Simts dienu sirdī uzmirdz savādāk!

Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji Jānīšami,
Jānīts nāca pagalmāi,
Sētas mietus turēdams.

Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.

Mīlu tikai trīs lietas!
Sauli, mēnesi, un Tevi!
Sauli - dienā,
Mēnesi -naktī,
un Tevi uz mūžu!

Tā liekas - visas bēdas
Šīs pārslas atņemt spēs,
Šķiet - ceļā puteņainā
Vēl satiksimies mēs.

Piecdesmit gadi - tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/