Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt sāk.

Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz...

Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.

Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par dzimenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!

Ziemassvētku naktī baltā
Atjāj Ansīts zirgā staltā.
Grieta stāv pie mājas un gaida
Ansis atkal pilnā kā maita!

Nobira eņģelim prieka asara
Kā balta pērlīte sniegā
Un cilvēks pavisam klusītiņām
Ir noticējis brīnumam...

Ja skolas zvans man vēlreiz dūktu,
Es atkal solā sēstos sīks,
Trīs lietas skolotājiem lūgtu,
Jo zinu, kas ir vajadzīgs.
Mums dodiet mīlestību ceļam,
Jo tās nekad par daudz nav dots,
Tas trauks, no kura visi smeļam,
Bet kurš nekad nav iztukšots.
Un gudrību mums vajag arī,
Uz zaļa zara katrs tiks,
Bet, ja bez prāta darbu darīs,
Tad galu galā iznāks čiks.
Un lai mēs elpot spētu brīvi,
Vēl drosmi vajag sirdīs liet.
Šis grūtais ceļš, ko sauc par dzīvi,
Mums būs līdz galam jānoiet.

Vārda diena brauc caur kalniem,
Lai vien tiktu pie saviem radiem!
Atbrauca, sadzīvoja
Pirms aizbrauca, samīļoja!