Kad maziņš sniegpulkstenīt's balts
Caur sasilušo sniegu spraucas,
Tad domās sirsniņa man salst,
Kad bērnu dienas aiztraucas.

Es skūpstu Tavas rokas -
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J. Jaunsudrabiņš/

Dzīve ir kā samezglota dzija,
Kuras risinājums - grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas, kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.

Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.

Vēlu prieku, veselību,
Vienu uti kažokā.
Ja Tu mani aizmirsīsi,
Lai Tev iekož dibenā.

Nobira eņģelim prieka asara
Kā balta pērlīte sniegā.
Un cilvēks pavisam klusītiņām
Ir noticējis brīnumam...

Atvēli laiku draudzībai,
Jo tāds ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētai,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.