Kad miķelīši, vestēs košās,
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt Tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi kā arvien.

Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.

Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Aptaisīja eglīti ...

Tā puķe uzzied, ko Tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlēt, ko Tu uzlūko.
Tev ir jau viss, Tu staigā zvaigžņu lokā -
Es Tev vairs dāvāt nevaru neko.

Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsēžos,
Un sabiedrībā jūtos!

Asi vēji logā klauvē,
Zīlniece man zīlē,zīlē,
Kāds būs jaunais cūkas gads,
Vai es laimīgs būšu pats!

Dižens gailis izriež krūtis,
Kaimiņmājām nodreb rūtis,
Gailis mums ar augstu noti
Ziņo Jaunā gada toni!

Graudi būs, bet jārok pašam
Ūdens būs, bet jāsmeļ pašam
Viss labas tiks mums šogad dots,
Ja vien paši paņemt prot!